Ja esat pieredzējuši naida izpausmes/ naida runu tiešsaistē, jūs neesat viens. 66% “Safe To Be” (Safe To Be, 2018 – refer to survey) tiešsaistes aptaujas respondentu atzina, ka pēdējo 5 gadu laikā pirms dalības aptaujā, pieredzējuši pret LGBTI personām vērstas naida izpausmes un/vai naida runu.
Jebkuram no jums ir tiesības būt tādam, kāds jūs esat, un dzīvot, nebaidoties no vardarbības, aizskaršanas vai uzmākšanās kā tiešsaistē, tā ārpus tā. Ja saskaraties ar naida izpausmēm vai naida runu, atcerieties:
Ja esat saskārušies ar naida izpausmēm tiešsaistē, iespējams, jūs pašlaik izjutīsiet virkni dažādu emociju. Dusmas, skumjas, nemieru, stresu, bailes vai pat depresijas fāzi – tas nav nekas neparasts. Turklāt bezspēcības sajūta, ka nespējat mainītu situāciju, var šīs sajūtas vēl vairāk saasināt. Tāpēc ir svarīgi apzināties pāris soļus, kurus varat spert situācijas uzlabošanai.
Lai gan jūsu pirmais instinkts varētu būt tūlītēja reakcija vai tieši pretēji, ieraksta, komentāra vai pat konta dzēšana, ir svarīgi mēģināt spert soli atpakaļ un paskatīties uz situāciju no malas.
Pirms reaģējat, uz brīdi centieties distancēties no radušās situācijas (vai pat datora/ mobilās ierīces). Pārdomājiet nākošos soļus, kādus vēlaties veikt. Ja pastāv iespēja, pārrunājiet situācija ar kādu personu un pārdomājiet nākošos soļus. Atcerieties, ka nereaģēt uz notikumu arī ir viena no iespējām. Nepastāv ideālu risinājumu. Šādas situācijas nav viegli risināmas. Pastāvēt dažādas situācijas, jums var būt ierobežotas iespējas ziņot par situāciju platformai, jūs varat gan pazīt personu, gan šī persona var būt jums nezināma, vai arī šis incidents notika nepietiekami moderētā platformā.
Neatkarīgi no radušās situācijas, atcerieties, ka lēmums reaģēt vai nereaģēt uz aizskaršanu, pilnībā atkarīgs no jums. Jūsu labsajūta ir pirmajā. Pārdomājiet, kas jums ir nepieciešams. Novērtējiet, cik droši jūs jūtaties, izsveriet incidenta specifiku un to, cik daudz enerģijas tam vēlaties veltīt.
Izvēle neatbildēt
Laika gaitā, daži cilvēki, kuri regulāri piedzīvo naida runu tiešsaistē, sāk izjust pret to imunitāti*. Citi izvēlas neiesaistīties vai arī to dara tikai noteiktās platformās. Ja nevēlaties reaģēt uz aizskārumiem tiešsaistē, tā arīdzan tiek uztverta kā pilnīgi pieņemama reakcija. Jūsu personīgā uztvere ir tikai unikāla jum, un laika gaitā tie var arī mainīties. Agresora izglītošana vai tā nostājas mainīšana nav jāuztver kā jūsu atbildība.
Iespējams, ka esat jau izstrādājuši barjeru pret šādiem aizskārumiem, bet kādu jums zināmu iemeslu dēļ izvēlaties nereaģēt. Dažkārt jūsu reakcija ir tieši tas, ko agresori no jums sagaida, lai justos pamanītu vai pievērstu sev lielāku uzmanību. Savukārt citreiz jums var šķist, ka iesaistīšanās diskusijās ir jūsu laika un enerģijas izšķiešana, vai arī jūs vienkārši vēlaties ignorēt šo jautājumu. Arīdzan šāda reakcija ir pilnīgi pieņemama un atbalstāma.
Izvēle atbildēt
Daudzi no cilvēkiem nespēj stāvēt malā pamanot naida runu tiešsaistē. Viņi izvēlas reaģēt uz pausto agresiju, lai aizstāvētu sevi, lai rastu situācijas risinājumu, vai tāpēc, ka viņi jūtas pietiekami spēcīgi, lai sniegtu agresoram tiešus argumentus, panākot, lai persona pārtrauc šādu rīcību**.
Ja izvēlaties atbildēt, pārliecinieties, ka jūsu mērķis nav atriebība vai meklēt kādu kuram atriebties. Šāda situācija var saasināties un izraisīt nevajadzīgu ķēdes reakciju. Reaģējiet bez aizskaršanas un atstatot sevi no situācijas.
*96% no visiem aptaujas respondentiem, tiešsaistē ir pieredzējuši vairāk kā vienu naida izpausmes vai runas gadījumu, un katrs piektais, pēdējo 5 gadu laikā ir piedzīvojis vairāk kā 100 incidentu gadījumu. Tas liecina, ka tiešsaistē naida izpausmes pret LGBTI cilvēkiem ir plaši izplatīta parādība.
** 26% no visiem aptaujas respondentiem, kuri tiešsaistē bija pieredzējuši naida runu, palielināja savu LGBTI aktīvismu tiešsaistē.
Tiešsaistes naida izpausmes var viegli notvert, saglabāt un izmantot to kā pierādījumu. Neatkarīgi, vai jūs vēlaties par to ziņot policijai vai institūcijai, var būt noderīgi saglabāt naida izpausmes gadījumu.
Šķietami sākumā tikai niecīgs notikums, laika gaitā, dažkārt, var izvērsties par uzvedības modeli, kas jau var kļūt par krimināli sodāmu rīcību, piemēram, vajāšana vai uzmākšanās. Šajos gadījumos ir noderīgi saglabāt pierādījumus par visiem starpgadījumiem, lai vēlāk būtu iespējams veidot pilnīgu ainu. Lai varētu noteikt, vai tas tieši ir naida noziegums, ieteikums ir saglabāt katru ziņojumu vai ziņu, kurā novērojamas aizsprieduma pazīmes, kas varētu signalizēt par incidentu (piemēram, lamu vārdi, kas vērsti pret LGBTI cilvēkiem vai kopienu kopumā).
Vislabāk ir dokumentēt šos aizskaršanas gadījumus, būtu brīdī, uzreiz, kad tā notikusi, jo agresors vai platforma var dzēst šo saturu vai visu profilu. Ja jums ir grūtības saglabāt un dokumentēt šo starpgadījumu, palūdziet kādam, kam uzticaties, lai varētu sniegt jums palīdzību šajā jautājumā. Ja saglabājiet šādu saturu, saglabājiet to vietnē kur jums tas nav katru dienu jāredz vai jāatver. Ielieciet to atsevišķā mapē, lai tā būtu pieejama, bet, iespējams, ne acu priekšā.
Lielākajai daļai tiešsaistes platformu ir pieejamas vairākas iespējas, kuras iespējam izmantot, lai apturētu vai mazinātu naidīgu aizskaršanu.
Bloķēšana: Neatkarīgi no tā, vai aizskārums notiek lietotnē, ziņās, komentāros vai atzīmētajos fotoattēlos, agresoru vienmēr varat bloķēt.
Dzēsiet komentāru / ziņu / fotoattēlu: Šāda iespēja ne vienmēr būs iespējama. Bet ja ir iespējams, izdzēsiet naidpilno saturu, kas var tikt uzskatīts par aktīvas pretošanos. Agresora apklusināšana ir spēcīgs soda mērs. Ja vēlaties un jums ir iespēja noņemt naidpilno saturu, pirms dzēšanas apsveriet iespēju veikt ekrānšāviņu. Tas var būt noderīgs pierādījums, ja vēlāk vēlaties ziņot par pārkāpumu).
Ziņošana: Jūs varat ziņot par pārkāpumu attiecīgajā platformā. Vardarbības draudi vai nāves draudi lielākajā daļā valstu tiek uzskatīti par noziedzīgu nodarījumu kas nozīmē, ka jums ir tiesības vērsties policijā.
Ja situācija ir saasināta un to pavada vajāšana vai pastāvīgā aizskaršana, iespējams būtu noderīgi papildus aizsargāt savus sociālo mediju kontus. Ja jums ir radušās bažas, kas tieši var aplūkot jūsu profilus, apsveriet iespēju iestatīt savus kontus kā privātus. Neizmantojiet vienu un to pašu paroli vairāk kā vienā vietā kontā, un nekad neizpaudiet savas paroles. Lai izveidotu drošākas paroles, varat izmantot paroļu pārvaldnieku, piemēram, Lastpass. Tas pats princips attiecas arī uz jūsu tālruni – apsveriet paroles aizsardzības iespējas un/vai datu šifrēšanu.
Vēl viena aizsardzības forma ir divu faktoru autentifikācija (2FA). Šī ir jūsu identitātes divkāršas apstiprināšanas metode. Tā darbojas, izmantojot kaut ko jums jau zināmu (paroli), un otrais solis ir lieta, kas jums pieder. Piemērs varētu būtu koda ievadīšana, kas nosūtīts uz jūsu tālruni ar īsziņas palīdzību. Cits piemērs autentifikatora izmantošana tālrunī ir, piemēram, Google Authenticator, kas jau ierastajai jūsu autentifikācijai, papildus ģenerē sešu līdz astoņu ciparu unikālu vienreizēju paroli.
Lielākā daļa vietņu, piemēram, Facebook, Instagram, … jau ļauj iestatījumos iespējot šo opciju.
Lai iegūtu papildus informāciju par pašaizsardzības jautājumiem tiešsaistē, dodieties uz vietni: https://ssd.eff.org/en/taxonomy/term/362/