Naida noziegumi ir noziedzīgi nodarījumi, kas balstīts aizspriedumos pret noteiktām cilvēku grupām. Tie ir uzskatāmi kā noziegumi ar “ziņojumu”, kuru mērķis ir noteiktās grupās radīt un izplatīt bailes. Naida noziegumi ne tikai tieši ietekmē indivīdus, bet arī visu sociālo grupu, kurai šis indivīds pieder. Pret dažām kopienas tiek vērta īpaša neiecietība, kas balstītas uz rases, reliģijas, seksuālās orientācijas, dzimuma, dzimuma identitātes un/vai izpausmes, etniskās piederības, valodas, invaliditātes, sociālā stāvokļa vai citiem pamatiem.
Pret LGBTI personām vērsti aizskārumi ir īpaši efektīvs veids iebiedēšanai un aizskarošu ziņojumu nodošanai plašākai sabiedrībai, ņemot vērā, ka šāda aizskaršana ne vienmēr ir vērsta uz indivīdu, bet gan to uz visu LGBTI kopienu kopumā. Piemēram, tvīti, komentāri Facebook/Instagram ieraksti, ziņu raksti un YouTube video, kuru mērķis aizskart LGBTI cilvēkus un/vai organizācijas. Tādēļ LGBTI cilvēki bieži apzināti vai neapzināti kļūst par naida izpausmju upuriem tiešsaistē.
Naida noziegumi bieži ietekmē arī upura draugus un ģimeni, kuri baidās par saviem tuvākajiem.
Naida noziegumi vienmēr sastāv no diviem elementiem: noziedzīga nodarījuma un aizspriedumos balstīta motīva.
Noziedzīgs nodarījums: nodarījums saskaņā ar krimināllikumu ir uzskatām par noziedzīgu nodarījumu.
Aizspriedumos balstīts motīvs: veiktās darbības ir balstītas aizspriedumos pret noteiktu sabiedrības grupu. Šim motīvam nav jābūt tieši saistītam ar “naidu” pret upuri. Lielāko daļu naida noziegumu izraisa tādas sajūtas kā naidīgums, aizvainojums vai greizsirdība pret kādu noteiktu grupu.
Tā kā nav vienotas starptautiskas definīcijas par to, kas ir naida noziegumi, nav pārsteidzoši, ka tas pats attiecas arī uz naida runas jēdzienu. Starptautiskās organizācijas atšķirīgi skaidro naida runas būtību.
EDSO naida noziegumus definē kā “noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti ar aizspriedumos balstītu motīvu” (EDSO, 2009). Tā kā izteikšanās, bez aizliegta satura paušanas, nav noziegums (atšķirībā no, piemēram, slepkavības, fiziska uzbrukuma vai īpašuma bojāšanas), EDSO apgalvo, ka šī koncepcija izslēdz naida runu (ODIHR 2009: 25 RTH 2018).
Savukārt FRA definīcijā (2016a), tiek ņemt vērā fakts, ka visas ES dalībvalstis aizliedz vardarbības un naida kurināšanu, un apgalvo, ka “vardarbības vai naida kurināšana pret aizsargātu personu kategoriju, parasti minēta uz “naida runu”, ir uzskatām gan par noziedzīgu nodarījumu, gan par diskriminācijas izpausmi. Līdz ar to tā uzskatāma arī par naida nozieguma plašākā jēdziena apakškategoriju ”(RTH, 2018).
Šeit ir svarīgi atzīmēt, ka naida runa ne tikai aizskar indivīdu vai personu grupas. Dažādi pētījumi, tai skaitā 2018. gada Safe To Be aptauju, norāda, ka naida runa var veicināt bailes, nemieru un pret sevi vērstas naidīgas izjūtas, pret kuriem tā vērsta, izraisot depresiju, pašizolāciju un domas par pašnāvību.
Naida kurināšana tiešsaistē ir definēta kā jebkura tiešsaistes komunikācija vai izpausme, kas atbalsta vai veicina naidu, diskrimināciju vai vardarbību pret jebkuru personu vai grupu viņu seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes, dzimuma izpausmes vai dzimuma raksturojuma dēļ.
Naida noziegums tiešsaistē tiek definēts kā jebkurš noziegums, kas ir vērsts pret personu un ir aizspriedumos balstīta, pamatojoties gan uz personas (reālo vai uztverto) seksuālo orientāciju, dzimuma identitāti, dzimuma izpausmi vai dzimuma raksturojumu, un tiek veikta tiešsaistē.
Zemāk mēs sniegsim dažādus naida izpausmju tiešsaistē piemērus. Kaut arī daži no šiem piemēriem var šķist samērā niecīgi, piemēram, lamu vārdi, aizskarošas mēmes un gifi, kāda identitātes nepieņemšana. Ja tas ir kaut kas tāds, ko regulāri piedzīvojat, tas var kļūt arī par nozīmīgu jūsu dzīves sastāvdaļu, ar būtiska ietekmi uz jūsu tālāko dzīvi.
Daži var izklausīsies ļoti smagāki un pat var klasificēties kā noziegumi, tas atkarīgs no valsts kurā jūs dzīvojat. Tāpat kā citos noziegumos, ja noziedzīgs nodarījums ir aizspriedumos balstīts (tas it, to motivē aizspriedumi pret noteiktām cilvēku grupām), mēs to varam saukt par naida noziegumu.
Šajā sarakstā ir iekļauti pret LGBTI kopienu vērsti naida izpausmju un aizskārumu piemēri tiešsaistē, tie balstīti uz 2018. gada Safe To Be tiešsaistes aptaujas rezultātiem (link). Šie piemēri var būt šokējoši, aizskaroši vai pat sāpīgi cilvēkiem, kuri ir saskārušies vardarbību. Lasot šo sarakstu, ieteicams būtu ievērot piesardzību. Lai iegūtu papildinformāciju par aptauju, dodieties uz (link).
1. Nelegāla pornogrāfija
Pornogrāfijas pirkšana un skatīšanās nav uzskatām kā noziedzīgs nodarījums. Tā izplatīšana atsevišķos gadījumos, tomēr, var tikt uzskatīta kā noziedzīgs nodarījums, tāpat kā pornogrāfisku materiālu izplatīšana bez dalībnieku rakstiskas piekrišanas. Par bērnu pornogrāfiju (līdz 18 gadu vecumam) vienmēr ir paredzēts bargs sods
2. Seksuāla satura izplatīšana, bez dalībnieku piekrišanas
Gan seksuālu attēlu, gan skaņu materiālu ierakstīšana bez atļaujas, kā arī to izplatīšana vai pārsūtīšana ir sodāms pārkāpums.
3. Grūmings
Pieaugušais, kurš tiešsaistē sazinās ar nepilngadīgo, lai veidotu uzticīgas saites turpmākai seksuālai izmantošanai, šis ir noziedzīgs nodarījums.
4. Nelegāls sekstings
Mēs iesakām, nekad neizplatīt erotiskus attēlus vai skaņu ierakstus ar kādu personu, bez šīs personas ziņas un atļaujas. Pat ja šī persona kādreiz ir piekritusi veikt šos ierakstus, bet tā pašreizējā brīdī var arī nepiekrist to izplatīšanai. Ja jūs to darāt, jūs varat tiks sodīts par noziedzīgu nodarījumu. Ja jūs izplatāt erotiskus attēlus, ar personām, kas jaunāki par 18 gadiem, jūs vienmēr tiksiet sodīts ar visu likuma bardzību, pat ja jums ir viņu atļauja.
5. Komentāri, kas veicina / atbalsta naidu
Ieraksti, komentāri vai ziņas, kas apzināti veicina naidu pret jebkuru sabiedrības grupām, un kas notiek ārpus privātām sarunām, tiek uzskatīti par naida veicināšanu /atbalstīšanu. Šie komentāri var tikt kvalificēti kā noziedzīgi nodarījumi, un par šādu rīcību var ierosināt krimināllietu.
6. (Kiber) vajāšana un aizskaršana
Vajāšana vai aizskaršana tiešsaistē (internetā vai citos elektroniskos līdzekļos) var tikt uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu. Tā var ietvert dažāda veida draudus, seksuāla uzmākšanās, nepatiesas apsūdzības, neslavas celšanu, identitātes zādzība, vandālisms un daudz kas cits. Ja esat kibernozieguma upuris, apsveriet iespēju saglabāt visu informāciju, lai varētu par tiem ziņot.
7. Seksuālā uzmākšanās tiešsaistē
Seksuālo uzmākšanos izprot kā darbību, kas izpaudusies kā kiber vajāšana vai uzmākšanās tiešsaistē un tai ir seksuāls raksturs. Tas nozīmē, ka digitālajā platformā norisinās jebkāda veida nevēlama seksuāla aizskaršana. Tas var ietvert plašu cilvēka uzvedības klāstu, izmantojot tehnoloģiju kā rīku, lai dažādās platformās (privātās vai publiskās) koplietotu digitālo saturu, piemēram, attēlus, video, ziņas, ziņojumus, lapas u.c).
8. Doksing
Personas privātas vai tās identificējošas informācijas publicēšana, bez viņu piekrišanas. Personas identitātes atklāšana un doksings bieži var pārklāties, jo informācija, kas tiek atklāta ir cieši saistīta ar viņu identitāti. Doksingam ir milzīga ietekme uz personu, kas potenciāli var izraisīt saspīlējumu ģimenes attiecībās un ar komunikācijā ar draugiem, kā arī radīt problēmas darbā vai skolā.
9. Šantāža
Šantāža (tiešsaistē) ir noziedzīgs nodarījums, kurā kāds izspiež naudu vai citus labumus apmaiņā pret informācijas vai satura neatklāšanu, piemēram, attēlus, video, ziņas, ierakstus, vēstules, lapu utt., dažādās platformās. Emocionālajā šantāžā ietilpst arī kontrolējoša vai piespiedu izturēšanās pret indivīdu vai personu grupu.
10. Nāves draudi
Nāves draudi ir vardarbības veids, kurā tiek draudēts nogalināt vai nogalinātu kādu vai personu grupu. Tas ir noziedzīgs nodarījums.
11. (Draudi) Autošana
Personas dzimuma identitātes, seksuālās orientācijas vai HIV statusa atklāšana bez šīs personas piekrišanas. Personas identitātes atklāšana un doksings bieži var pārklāties, jo informācija, kas tiek atklāta ir cieši saistīta ar viņu identitāti. Tai ir milzīga ietekme uz personu, kas potenciāli var izraisīt saspīlējumu ģimenes attiecībās un ar komunikācijā ar draugiem, kā arī radīt problēmas darbā vai skolā.
12. (Draudi) Īpašuma iznīcināšana
Draudi iznīcināt īpašumu ir vardarbības veids, kurā tiek izteikti draudi iznīcināt kāda mantu. Tas ir noziedzīgs nodarījums.
13. (Draudi) Seksuāls uzbrukums
Seksuālās uzbrukuma draudi ir vardarbības veids, kurā tiek izteikti draudi seksuālai aizskaršanai. To bieži uzskata par noziedzīgu nodarījumu.
14. (Draudi) Fizisks uzbrukums
Fiziskās vardarbības draudi ir vardarbības veids, kurā tiek izteikti draudi par fizisku izrēķināšanos. To bieži uzskata par noziedzīgu nodarījumu.
15. Korektīvās izvarošanas draudi
Korektīvās izvarošanas draudi ir vardarbības veids, kurā tiek izteikti draudi kādu izvarot, personas (uztvertās) seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ. Korektīvo izvarošanu raksturo uzbrucēja pārliecība, ka persona var mainīt otra seksuālo orientāciju vai likt ievērot dzimumu stereotipus.
16. Aizvainojumi
Aizvainojumi ir indivīda vai personu grupas noniecināšana, kaitīgu vai aizskarošu piezīmju izteikšana. Aizvainošana pati par sevi nebūt nav noziedzīgs nodarījums, bet atkārtoti aizvainojumi var kļūt par vajāšanas vai aizskaršanas (vai tā daļu).
17. Bulings
Atkārtota vai pastāvīga indivīda vai personu grupas aizvainošana, draudu izteikšana vai iebiedēšana tiešsaistē.
18. Apmelojums
Neslavas celšana vai apmelošana personai vai reputācijai, publicējot vai komentējot nepatiesus paziņojumus. Dažās valstīs neslavas celšana var tikt uzskatīts par kriminālsodu.
19. Kibermobings
Kibermobings ir vardarbības veids, kad indivīdu grupa sanāk kopā, lai uzbruktu vienam noteiktam mērķim. Šāda veida uzbrukumiem var būt īpaši negatīvas sekas, ņemot vērā šo aizskārumu ilgumu un daudzskaitlīgumu.
20. Nepareizā vārda lietošana /Deadnaming
Dažas no transpersonām izvēlas sev jaunu vārdu, kas labāk atbilst viņu dzimuma identitātei. Ja cilvēki apzināti (vai neapzināti) turpina lietot iepriekšējo vārdu, to sauc par nepareizā vārda lietošana / deadnaming. Šis netiek izskatīts kā noziedzīgs nodarījums, bet uzskatām kā emocionālās vardarbības veids.
21. Troļļošana
Toļļošana tiek definēta kā mērķtiecīgu nesaskaņu radīšana tiešsaistē, uzsākot strīdus vai pārtraucot cilvēku sarunas. Troļļi tiešsaistes platformā bieži arī ievieto un tālas ar šokējošām vai tēmai neatbilstošām ziņām. Sociālo mediju trollis būtībā ir kāds, kurš mērķtiecīgi un ļaunprātīgo strīdas, lai panāktu atpazīstamību vai ievērību citiem lietotājiem.
22. Centieni novest līdz pašnāvībai
Ļaunprātīga un aktīva cilvēka iedrošināšana izbeigt savu dzīvi. Šis var tikt uzskatīts kā noziedzīgs nodarījums.
23. Naida kurināšana
Kad kāda persona publiski izplata viedokli vai informāciju, kurā noteiktai grupai tiek draudēts, kur tā tiek mērķtiecīgi apmelota vai aizvainota, un balstīta uz kādu vispārinātu kopīgu pazīmi. Tā var būt seksuālā orientācija, dzimuma identitāte, rase, ādas krāsa, reliģija, invaliditāte vai cita.
24. Pornogrāfisku materiālu sūtīšana ar mērķi atriebties
Kādas personas seksuāla satura materiālu izplatīšana vai kopīgošana bez viņu atļaujas. Attēlus vai video var būt veidojis (iepriekšējais) partneris ar, iespējams, tajā laikā izteiktu piekrišanu, bet tagad tos izplata, lai šantažētu, iebaidītu, sodītu vai apklusinātu. Pornogrāfisku materiālu sūtīšana ar mērķi atriebties ir psiholoģiska vardarbība, un atkarībā no apstākļiem to var uzskatīt par vardarbību ģimenē vai seksuālas vardarbības veidu.
Vārda brīvība ir viena no mūsu pamattiesībām un ir jebkuras demokrātiskas sabiedrības stūrakmens. Ja tiek apdraudēta vārda brīvība, tad apdraudēta ir arī demokrātija. Tomēr, tā tiek arī izmantota kā aizsegs, aiz kuras veicinātu naida un naida runu. Mums ir jāizvērtē un jāregulē, kur beidzas “tiesības provocēt vai aizskart” citus un sākas naida kurināšana. Vārda brīvība paliks tikai kā ilūzija, ja liela daļa sabiedrības tiks apklusināta citu cilvēku “vārda brīvības” vārdā.
Pastāv smalka robeža starp naida runu un vārda brīvību, īpaši tiešsaistē. Tomēr to ir iespējams nošķirt. To var spriest pēc komentāra, ieraksta vai mēmu mērķa, uzdodot sev šādu jautājumu – vai saturs aicina uz naidu un/vai diskrimināciju pret kādu no grupām, vai tas tikai veicina diskusiju?
Sabiedrības izpratnes veicināšanas un starptautiskai sadarbībai šajā jautājumā ir būtiska. Nepieciešams saglabāt gan vārda brīvību, gan aizsardzību no diskriminācijas. Ikvienam interneta lietotājam jābūt informētam par viņu iespējām un ieguldījumu vārda brīvības veicināšanai.
