Naida runas un naida noziegumu novēršana tiešsaistē prasa ilgstošus un plaša spektra centienus. To mērķis ir nodrošināt, ka tiek aizsargāt gan indivīdi, kurus skar šie noziegumu, gan lai vardarbība un draudi neapklusinātu mazākumu grupu izpausmes, vienlaikus nodrošināt drošu vidi, kur ir pieejama viedokļu daudzveidība.
Naida runa tiešsaistē un naida noziegumu gadījumi ir negatīvo stereotipu pret mazākuma un neaizsargāto grupu, tostarp LGBTI cilvēku, sekas. Tā var būt vērsta arī pret agresoriem zināmām personām, un ietver arī tādas noziedzīgas darbības kā identitātes zādzības un šantāža, kas balstīta aizspriedumos un neiecietībā.
Valstīm ir pienākums aizliegt īpaši smagu naida runu un aicinājumus uz vardarbību.
1. Padomes Pamatlēmums par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (2008/913/TI) tuvināt dalībvalstu tiesību aktus krimināltiesību jomā, lai nodrošinātu pilnīgu un skaidru tiesību aktu efektīvu īstenošanu rasisma un ksenofobijas apkarošanā:
Pamatlēmums prasa, lai valstis nodrošina, ka ar rasismu un ksenofobiju saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana un kriminālprocesa sākšana par tiem nav atkarīga no cietušās personas ziņojuma vai apsūdzības, jo cietušie bieži vien ir īpaši neaizsargāti un nelabprāt ierosina tiesvedību.
Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra un Padome – visas šīs organizācijas ir publiski aicinājušas visas dalībvalstis pārņemt pamatlēmumu, iekļaujot tajā arī seksuālo orientāciju un dzimuma identitāti.
Vienlaikus Padome pievienoja Kibernoziedzības konvencijas papildprotokolu, definējot tiešsaistes naida runu kā “jebkādu rakstisku materiālu, attēlu vai jebkādu citu domu vai teoriju attēlojumu, kas atbalsta, veicina vai kurina naidu, diskrimināciju vai vardarbību pret jebkuru personu vai personu grupu”. Diemžēl protokolā nav iekļauta seksuālā orientācija, dzimuma identitāte vai dzimuma raksturojums.
2. Upuru tiesību direktīva (2012/29/ES) attiecas gan uz naida noziegumu upuriem, gan uz seksuālo orientāciju un dzimuma identitāti, runājot par noziegumos cietušo upuru tiesībām uz nediskriminējošu un individuālu novērtējumu. Šī direktīva pieprasa ES dalībvalstīm nodrošināt, ka naida noziegumu upuriem ir pieejami specializēti atbalsta pakalpojumi, kas risina viņu individuālās vajadzības, un kā upuriem, tā lieciniekiem tiek sniegta iespēja ziņot par notikušo policijai. Šīs direktīvas pārņemšana dažās ES dalībvalstīs nav bijusi īpaši veiksmīga, jo dažas no dalībvalstīm šo direktīvu īsteno tikai minimāli, un citas valstis šo direktīvu vispār neīsteno.
Rīcības kodekss: Informācijas tehnoloģiju un sociālo mediju uzņēmumu nesaistošs pašregulējums
2016. gada Eiropas Komisija sadarbībā ar dažiem lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem Facebook, Microsoft, Twitter un Youtube izstrādāja Rīcības kodeksu cīņai ar nelegālu naida runu tiešsaistē, kas nosaka uzņēmumiem (juridiski nesaistoši) saistības 24 stundu laikā izvērtēt un dzēst nelikumīgu naida kurināšanu. Uzņēmumi arī vienojās strādāt, lai uzlabotu atgriezenisko saiti ar lietotājiem un būtu caurspīdīgāki sabiedrībai kopumā. 2018. un 2019. gadā Instagram, Google+, Snapchat, Dailymotion un jeuxvideo.com paziņoja par pievienošanos Rīcības kodeksam.
Jauns Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmums
Kaut arī ECT ir daļa no Eiropas Padomes (CoE), nevis ES, lai gan visas ES dalībvalstis ir arī Eiropas Padomes locekles. Tiesas lēmumi ir saistoši visām ES dalībvalstīm.
2020. gada janvārī lietā Beizaras un Levickas pret Lietuvu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja, ka Lietuva nepietiekami izmeklējot naidpilnos komentārus pret geju pāri tiešsaistē ir pārkāpusi viņu tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, kā arī tās rīcība bijusi diskriminējoša uz seksuālās orientācijas pamata. Tādējādi ECT ir nosūtījusi ļoti spēcīgu vēstījumu nacionālajām varas iestādēm visā Eiropā, ka tām nopietni jāuztver naida runa arī pret LGBTI personām.
Beizaras un Levickas pret Lietuvu lietu sākās pēc tam, kad viens no pieteikuma iesniedzējiem savā Facebook lapā ievietoja fotogrāfiju, kurā viņš noskūpstīja ar savu vīrieša dzimuma partneri, un tas izraisīja simtiem naida komentāru tiešsaistē. Daži no šiem komentāriem bija vērsti pret LGBTI cilvēkiem kopumā, bet citi personīgi draudēja pārim. Iesniedzēji apgalvoja, ka viņi tikuši diskriminēti savas seksuālās orientācijas dēļ, jo atbildīgās valsts iestādes atteicās sākt pirmstiesas izmeklēšanu par naidīgiem komentāriem tiešsaistē, kas tikuši ievietoti pirmā iesniedzēja Facebook lapā. Viņi arī apgalvoja, ka Lietuvas varas iestāžu atteikums sākt pirmstiesas izmeklēšanu viņus atstāja bez tiesiskās pārsūdzības iespējas.
Ar vienprātīgu spriedumu, Tiesa konstatēja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. panta (diskriminācijas aizliegums) pārkāpumu, sasaistot to ar 8. pantu (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) un 13. pantu (tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu). Tiesa novēroja, ka neslēptie aicinājumi uz vardarbību, kas tika vērsti pret pieteikuma iesniedzēju fizisko un garīgo integritāti, pieprasīja personām krimināltiesisko aizsardzību un, ņemot vērā Lietuvas varas iestāžu diskriminējošo attieksmi, personām netika piešķirta nepieciešamā aizsardzība.
Lai arī Eiropas līmenī notiek centieni sinhronizēt likumdošanu, dažādu valstu tiesību aktos ir daudz atšķirību, kas naida runas tiešsaistē jēdziena izpratni padara par īpaši sarežģītu izaicinājumu. Internets ir globāli pieejams. Komentāri vai ieraksti, kas vienā valstī var būt pretlikumīgi, tomēr to nav iespējams dzēst, jo serveris atrodas valstī, kur ir plašāka izpratne par vārda brīvību.
Zemāk pieejama informācija par nacionālajiem tiesību aktiem, kas saistīti ar naida runu, naida kurināšanu tiešsaistē un/vai naida noziegumiem ,valstīs, kas iesaistītas projektā “Safe To Be.
LGBT un viņu draugu apvienība MOZAĪKA
Līdz 2020. gada sākumam Latvijā nav nedz tiesību aktu, nedz politikas dokumentu, kas tieši būtu vērsti pret naida runu tiešsaistē. Valsts policija ir izstrādājusi vadlīnijas policijas darbiniekiem naida noziegumu izmeklēšanai, taču tajos nav iekļauta naida runas tiešsaistē izmeklēšana.